SĀKUMS | KONTAKTI | LAPAS KARTE
15. jūnijā koncerts Spāres baznīcā
"Baznīcu nakts" aktivitātes Spāres draudzē
Ērģeļmūzikas un dzejas pēcpusdiena Piltenē
Lekcija "Kā atšķirt kristīgu lūgšanu no okultas vārdošanas"
Kolkas luterāņu dievnamam jauns grīdas celiņš
Jaunumi
Aicinām pieteikties: JAUNUMIEM, informācijas saņemšanai Jūsu e-pastā, par notikumiem draudzēs...!
Par mumsJAUNUMIDraudzesSvētdarbībasBibliotēkaSvētrunasMediji 
LARSS LEVI LESTADIUSS
|
Piltenes iecirkņa mācītāji

Piektā svētdiena pēc Vasarsvētkiem

   „.. piedodiet, tad jums taps piedots. Dodiet, tad jums taps dots...” (Lk 6:37-38).

   Šodienas evaņģēlijā Pestītājs, bez visām citām pamācībām un padomiem, pateica šos vārdus, kuri, ja tos pareizi saprot, attiecas uz garīgām lietām. Tiesa, pirmā pamācība, “dodiet, tad jums taps dots”, norāda arī uz sadzīvisko devīgumu, tas ir, uz palīdzēšanu tuvākajam, kas ir nepieciešama pati par sevi.
   Tomēr devīgums nevar būt pestīšanas fundaments, tāpēc ka kristiešos ir tik maz mīlestības, ka tie nespēj atdot aiz mīlestības, bet vienīgi pēc sirdsapziņas pavēles. Vecais cilvēks nav ieinteresēts citiem palīdzēt, bet jo īpaši tā iemesla dēļ, ka no tā neko neiegūs sev.
   Nabagie bieži tic, ka Dievs daudzus tūkstošus reižu atmaksās to, ko viņiem iedod, kaut arī mūsdienās bezrūpīgie nabagi ir tik bezjūtīgi un nepateicīgi, ka neapzinās ne labo, ne slikto. Kristietības mērs viņiem atrodas kuņģī. Viņi mēra kristietību ar sava vēdera prasībām: labs kristietis ir tas, kurš palīdz nabagajiem. Viņus neinteresē, vai citiem ir iespējas palīdzēt, un, vai nu ir vai nav, tie paņem ar varu, it kā tiem būtu tiesības to saņemt. Grūti ir dot tādiem, kuri nekad nav apmierināti, bet, jo vairāk saņem, jo vairāk grib.
   Tāpēc tādi trūcīgie nevar apstiprināt, ka kristieši būtu parādījuši ticības augļus. Bet tomēr kristieši ir devuši pēc savām iespējām, kaut arī bezrūpīgie nabagi vairs nesaka tā, kā agrāk: „Lai Dievs atmaksā, liels paldies! Lai Dievs jums to atdod tūkstoškārtīgi!”
   Kristīgie luterticīgie netic, ka Dievs aizvedīs viņus uz mūžīgiem mājokļiem tikai tāpēc, ka viņi palīdzējuši nabagiem. Bet katoļi, tieši pretēji, savu pestīšanu balsta lielākoties uz to, ka viņi palīdzējuši nabagiem. Tāpat arī bezrūpīgie te savu pestīšanu lielākoties balsta uz to, ka palīdzējuši nabagiem. Viņi bieži kristiešiem saka: „Es nabagiem esmu palīdzējis vairāk nekā tu.”
   Otrā pamācība, “piedodiet, tad jums taps piedots”, attiecas uz patiešām īstenu kristietību. Tieši bezrūpīgi cilvēki nevar piedot no sirds, kaut arī viņi saka: „Es jau sen viņam esmu piedevis.” Patiesi kristieši spēj piedot no sirds, un tāpēc viņiem pašiem apsolīta grēku piedošana, kad tie ar grēku nožēlu un ticīgu sirdi uz ceļiem pietuvojas žēlastības tronim.
   Grēku piedošana apsolīta tiem, kuri no sirds piedod cilvēkiem viņu pāridarījumus. Bet, ja cilvēki nepiedod, Dievs piedod grēku nožēlotājiem viņu pārkāpumus, kad tie nāk ar lēnprātīgām un satriektām sirdīm lūgt, izlūgties un diedelēt Viņam žēlastību.
   Paštaisnība sludina grēku nožēlotājiem, ka Dievs nepiedod viņiem to grēkus, jo tie katru dienu grēko domās, kaislībās un iekārē. Ja grēku nožēlotāji noticēs tam, ko viņiem sludina paštaisnums, tad tie paliks bez žēlastības un pestīšanas. Jūs, grēkus nožēlojošās un šaubu māktās dvēseles, tagad noticiet, ka Dievs piedod jūsu grēkus un pārkāpumus. Jums nav cita patvēruma, kā vien pie lielā Ķēniņa, kas nes krustu un vainagots ar ērkšķu vainagu. Viņš ir atdevis visu līdz pēdējai asins lāsītei, lai izpirktu jūsu dvēseles. Ak, tu, lielais Grēku Piedevējs un mūžīgais Visžēlīgais Dievs, sadzirdi grēku nožēlotāju, apbēdināto un šaubu mākto nopūtas: Mūsu Tēvs debesīs.

   Tāpēc esiet žēlīgi, kā jūsu Tēvs ir žēlīgs. Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots. Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros." Viņš tiem arī sacīja līdzību: "Vai akls aklam ceļu var rādīt? Vai abi nekritīs bedrē? Māceklis nav augstāks par savu mācītāju; bet, kad tas ir pilnīgs, tad tas būs kā viņa mācītājs. Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi sava paša acī tu nepamani? Jeb kā tu vari sacīt uz savu brāli: laid, brāli, es izvilkšu skabargu no tavas acs, un baļķi savā paša acī tu neredzi? Tu liekuli, izvelc papriekš baļķi no savas acs, un tad pārdomā, kā izvilkt skabargu no sava brāļa acs. (Lk 6:36-42).

   Tagad mēs grēku nožēlotāju priekšā pacelsim Jēzus vārdus: „Piedodiet, tad jums taps piedots,” lai viņi varētu tos piemērot sev un ar ticīgu sirdi pieņemt.
   Pirmkārt: Cik reižu kristietim ir jāpiedod savam brālim?
   Otrkārt: Piedodiet, un jums tiks piedots.
   Pirmkārt: Cik reižu kristietim ir jāpiedod savam brālim?
   Reiz Pēteris jautāja, cik reižu viņam ir jāpiedod. Vai pietiktu ar septiņām? Pēteris pēc savas pieredzes zināja, ka cilvēkam ne vienmēr ir spēka piedot. Tomēr tā bija tāda cilvēka pieredze, kurš nav atgriezies. Ja cilvēks sevi pavēro, tad viņš, protams, ievēro, ka ne vienmēr spēj piedot. Un tomēr Pestītājs Pēterim teica, ka nepietiek ar to, ka cilvēks savam brālim piedod septiņas reizes, bet viņam jāpiedod septiņdesmit reiz septiņas reizes.
   Šī stingrā atbilde dota ne tikai Pēterim, bet visiem kristiešiem. Lai tagad kristieši sevi pārbauda, vai tie uzskata sevi spējīgus piedot saviem brāļiem tik daudz reižu. Pirmā pārbaude te ir tāda, vai kristieši spēj uzskatīt par kristieti to, kurš uzstājies pret viņiem tik daudz reižu. Tekstā vārds „brālis” nozīmē tieši brālis ticībā.
   Pēteris saprata, ka šis vārds nozīmē vienotos ticībā, kas ir Ābrahāma pēcteči un kuriem bijusi tāda pati ticība. Pēteris bija dzirdējis, kā bauslības mācītāji tulkoja Bībeli, un no turienes viņš uzdeva jautājumu, cik reižu tam ir jāpiedod. Vai nepietiek, ja savam brālim piedodu septiņas reizes?
   Bauslības mācītāji uzskatīja, ka kristietim nevajadzētu piedot pagāniem. Bet, kad tagad Pēterim tika atbildēts, ka viņam savam brālim ir jāpiedod septiņdesmit reiz septiņas reizes, viņš saņēma tādu triecienu, ka pat prāts satrūkās.
   Tagad kristieši tiek pārbaudīti, pirmkārt, jau ar to, vai tiem ir spēks ticēt, ka tas, kurš viņiem nodara ļaunu tik daudz reižu, ir kristietis; un, otrkārt, vai viņi uzskata, ka spēj piedot tik daudzas reizes. Es domāju, ka tam ir vajadzīga tāda ticība, lai katru dienu vecais ādams tiktu sists krustā un nomākts. Citādi neviens nevarētu būt tik pacietīgs.
   Tagad kristieši veco ādamu sevī var sākt nomērdēt ar ikdienas atgriešanos no grēkiem un labošanos, lai viņi varētu saviem brāļiem piedot tik daudz reižu, cik Dievs pacieš un piedod grēkus viņiem. Kristiešiem vajadzētu apzināties, ka viņi pret Dievu grēko septiņdesmit reiz septiņas reizes dienā. Ja viņi sevi pa īstam iepazīs, tad nāksies sevi atzīt par grēkojušiem pret Dievu tik daudzas reizes dienā.
   Otrkārt: Piedodiet, un jums tiks piedots.
   Ja kristietim ir grūti piedot tiem, kuri vienmēr tīši dara ļaunu, tad viņi varētu padomāt par to, cik daudz vairāk Dievam ir jāpacieš kristiešu vājības. Viņam ir jāprot piedot viss, ar ko kristietis grēko Viņa priekšā domās, kaislībās un vēlmēs, un ne tikai septiņas reizes, bet septiņdesmit reiz septiņas dienā. Un, kaut arī modrie kristieši negrēko tīši, arī viņiem ir daudz grēku vājuma dēļ, tā ka, ja kristiešus tiesātu pēc nopelniem, tad neviens no viņiem neizglābtos.
   Dievam nākas paciest kristiešu vājības un piedot tik bieži, cik tie prasa, aizlūdz un Viņu lūdzas, kaut arī apsūdzētājs Dieva troņa priekšā pastāvīgi apsūdz viņus par to, ka tie grēko tik daudz, cik vien var. Apsūdzētājs pārmet Debesu Tēvam par Viņa bērniem, sakot: „Ai, kādi Tev brīnišķīgi bērni: netikles un zagļi!”
   Bet ko gan Patriarhs var darīt, kad pats viņu dēļ ir atdevis Savu dzīvību, lējis asiņu sviedrus un izcietis elles mokas un ciešanas. Viņš apsūdzētājam nevar teikt neko citu, kā vien to, ko teicis čūskai drīz pēc cilvēka grēkā krišanas, ka sievas dzimums „tev sadragās galvu” (1Moz 3:15).
   Jā, Dieva bērni – netikles, zagļi un slepkavas, bet tieši tādu netikļu, zagļu un slepkavu dēļ Dieva Dēls panesa ciešanas un elles mokas. Viņš nāca glābt nevis taisnos, bet grēciniekus. Līdz tam laikam, kamēr grēkus nožēlojošās netikles un zagļi Dieva Dēlu pieņem kā Aizstāvi, apsūdzētājs neko neiespēj darīt, lai cik daudz viņš arī tos nosodītu. Bet, tiklīdz grēku nožēlotāji sāk paši atbildēt par sevi, tad tie ir pazuduši.
   Kad apsūdzētājs pārliecina grēku nožēlotāja prātu, ka Dieva Dēls nevar par viņiem atbildēt, bet, ka cilvēkam pašam ir jāatbild par sevi, tad viņš savu mērķi ir sasniedzis. Kad apsūdzētājam izdodas viņu skatus pagriezt uz pasaules pusi, parādot visu pasaules godību, tad viņš ir sasniedzis savu mērķi.
   Tad viņš ticīgo prātos pavēstī: „Tu neizglābsies, lai kā arī necenstos. Tu iegūsi labāku mierinājumu sirdsapziņai, ja palūkosies uz pasaules pusi.” Sākumā viņš jauniešos pamodina vieglprātību, kas apspiež Dievam tīkamās skumjas. Pēc tam greznība un iztapšana pasaulei, bet beigās laulības pārkāpšana kļūst par atļautu lietu. Kad jaunatne ar to apbēdina Dieva Garu, Viņš aiziet un tie kļūst septiņreiz sliktāki nekā tad, kad bija bezrūpīgi.
   No tā mēs redzam, ka izglābties nav viegli. Un tomēr mums ir cerība un paļaušanās uz Dievu, ka tie nedaudzie, kas vēl cīnās dārgajā ticībā, pārliecināsies par to, ka Dievs piedod vājuma dēļ izdarītos grēkus, kurus tie izdara domās, kaislībās un vēlmēs, ja vien viņi spēj tik stipri ticēt, ka uzvarēs kārdinājumus.
   Līdz brīdim, kad pretinieks apsūdz grēku nožēlotājus un ticīgos netiklībā un zagšanā, tas ir, līdz tam laikam, kamēr tie pa īstam sevi iepazīs un kamēr grēks ir grēks, tie jūt, ka paši sevi nevar aizstāvēt. Bet, tiklīdz sava grēka apziņa izzūd, viņi no velna saņem tādu spēku, ka var paši par sevi pastāvēt.
   Lūdziet tagad jūs, uz mūžību tiecošies ceļinieki, lai Tas Kungs pēc Savas lielās žēlastības piedotu jums visu, ar ko katru dienu grēkojat pret Viņu. Atcerieties, ka jūsu cīņa vairs nebūs ilga.
   Garš ceļš izrādīsies tiem, kuri nestaigā diennakts gaišajā laikā, bet ne tiem, kuri cīnās dienā un karo ar visiem zvēriem, kuri nāk ceļā pretī, lai iebiedētu un pavedinātu ceļiniekus. Dieva Dēls ir apsolījis uzņemties atbildību par grēku nožēlotājiem un ticīgajiem, kuri paši nespēj par sevi atbildēt. Vai tagad esat pieņēmuši Viņu par savu Aizstāvi? Vai esat nesuši dāvanas Tiesnesim?
   Grēku nožēlotāji un ticīgie, jūs zināt, ka apsūdzētājs jūs cietsirdīgi apsūdz. Bet esiet stipri cerībā. Augstais Tiesnesis pieņems dāvanas un mainīs likumu tā, ka netikles, zagļi un slepkavas būs brīvi. Kad apsūdzētie ir tik nesaprātīgi, ka paši neko nespēj atbildēt, tad labais Aizstāvis, kurš par jums atbild Tēvam, apsūdzētājam aizbāzīs muti.
   Nesiet dāvanas Tiesnesim, jūs, nesaprātīgie apsūdzētie, un lūdziet lielo Aizstāvi, lai Viņš nenogurtu lietas vešanā, pirms nav nolasīts spriedums. Iespējams, ka drīz būs zināms lēmums. Drīz tiks nolasīts spriedums. Drīz jūs ieiesit mierā un priekā, bet apsūdzētājs tiks izmests ārā. Tad visi bijušie apsūdzētie varēs mūžīgi pateikties Jēzum, kurš viņus atbrīvojis un pasargājis no visas notiesāšanas tagad un mūžīgi. Āmen.


« atgriezties

Dienišķā maize

Stipru un varenu Tu visu dari.

(1L 29:12)

Tie /mācekļi/ sāka pārrunāt, kurš viņu vidū būtu lielākais. Bet Jēzus zināja viņu sirds domas un, paņēmis kādu bērniņu, nostādīja to sev blakus.

(Lk 9:46–47)

5Moz 3:18–28; Rm 9:19–33; Mt 24:1–14


Kalendārs

Pieteikties jaunumiem

Vārds:
E-pasts:
  Pieteikties
© 2014»