Rindas evaņģēliski luteriskā draudze

Rindas Mācītājmāja –atgūta un atjaunota!

     Tam, ka mūsu baznīca atrodas Rindā, skaistā vietā upes krastā, ir gan plusi, gan mīnusi. Mīnuss ir attālums – 10 km no Ances. Lielākā daļa draudzes locekļu dzīvo Ancē. Nokļūt uz dievkalpojumu var tikai ar personīgo transportu. Ieguvums ir burvīgā vieta. Vienmēr Rinda nav bijusi ciema nomale. Livonijas laikos un arī vēlāk Rinda (saukta par Angermindi –vāc.) bija lielākais centrs tagadējā pagasta teritorijā. Te, Angermindes pilī (sākta celt 1249.g.), aizsākās baronu Bēru dzimta, kas vēlāk, kā zināms, sazarojās  pa visu Kurzemi. Angermindē izveidojās pastorāts ar baznīcu un mācītājmuižu. Pie baznīcas uzcēla skolu, drusku tālāk uz Popes pusi –mežniecību. Upīti aizdambēja un uz tās ierīkoja ūdensdzirnavas, kas 19. gs. tika izmantotas kā zāģsudmalas. Te arī krogs, ko vēlāk izmantoja kā tautasnamu. No pils palikuši vien pamata akmeņi, krogs guļ drupās. Skola pārbūvēta par dzīvojamo māju. Dzirnavu ēku stipri sagrauzis laika zobs. Vienīgi Dieva nams stāv stalti un nav zaudējis ne nieka no sava skaistuma.
     Mācītājmāja (celta..... g.) atrodas iepretī baznīcai pretējā ceļa pusē. Pēdējais mācītājs, kas šeit dzīvoja, bija Eglītis. Pēc kara mācītāja Eglīša ģimene pārcēlās uz Ventspili un Mācītājmāju ( pārdēvētu par „ Līčiem”) pēc saviem ieskatiem izmantoja jaunā padomju vara. Te ierīkoja buļļu fermu. Iedzīvotāji nāca un gāja, neviens par ēkas uzturēšanu kārtībā rūpi neturēja. Rezultātā jumts draudēja iebrukt un senā burvīgā ēka bija piegānīta no augšas līdz apakšai. Tiesa gan, vienā galā dzīvoja zemnieku ģimene, kas centās savu pusi saglābt, bet nespēja tikt galā ar dzērājiem. 
     Aplēsuši, ka saviem spēkiem ēku izglābt nevarēsim, mūsu draudze noslēdza apsaimniekošanas līgumu ar firmu „Genesis”. Piecu gadu laikā ēkai ir uzlikts jauns dakstiņu jumts, sakārtota fasāde, nomainīti logi un durvis. Koka logus pēc oriģināla izgatavoja Ugāles mācītājs Jānis Kalniņš. Iztīrīti un savesti kārtībā ēkas pamatstāvs, pagrabs un bēniņi. Kad no mājas aizvāca tonnām (!) drazu, atklājās burvīgs pagrabs ar sarkanu ķieģeļu apaļām velvēm. Varēja pamanīt bijušo kamīna vietu. Tagad kamīns iemūrēts vecajā vietā.  
     Lai visas lietas tiktu atjaunotas autentiski, tam rūpīgi seko mūsu mācītājs Valters Ozoliņš (pirmā izglītība-vēsturnieks), kurš nav pielūdzams ne uz kādām atkāpēm no bijušā. Vienīgie modernismi ir – apkure ar siltuma sūkni un mūsdienīgs sanitārais mezgls. 
     Mācītājmāja var kļūt par lielisku kristiešu atpūtas centru- gan vasarā, gan ziemā. Iekšpusē ir paliela zāle, kuru var izmantot nodarbībām. Ziemas aukstumā varēsim šeit noturēt dievkalpojumus, līdz šim aukstākajos mēnešos tie notika Ances pamatskolā. 
     Līdz nepazīšanai ir izmainījusies arī Mācītājmājas apkārtne. Esam rīkojuši neskaitāmas talkas-gan rudeņos, gan pavasaros. Pēdējos gados par tradīciju kļuvusi 1.maija talka. Dalībnieku skaitam gadu no gada ir tendence pieaugt. Pilsētnieki ņem līdzi savus ģimenes locekļus, bērnus. Strādāšana Rindā ir prieks dvēselei. Acis veldzē varenie vecie koki, sētā ir pat savs stārķu pāris. Pēc darba ēdam zivju zupu, kas pagatavota čuguna katlā pagraba kamīnā. Strādājam kopā- rindnieki ar ventspilniekiem. Bet par to ir īpašs stāsts.