












                                        LARSS  LEVI  LESTADIUSS
                                                        (1800.–1861.) 
                                                   Sprediķi
| 
 | 
| 
 Bezbēdīgi draugi noved pie garīgas nāves Dienas sprediķis 1853. gadā  | 
| 
 Samarietis parāda mīlestību ievainotam tuvākajam. 1850. gadā.  | 
| 
 Esiet modrībā, Jēzus mācekļi! Vakara sprediķis 1858. gadā.  | 
| 
 Dievs dzird grēkus nožēlojoša grēcinieka lūgšanas. Vakara sprediķis 1858. gadā.  | 
| 
 Viltus mācītājs grib saņemt no draudzes pateicību un cieņu. 1848. un 1850. gadā.  | 
| 
 Dzīvas ticības auglis – tie nav tikai garīguma uzplūdi un žēlastības iepazīšana. 1852. gadā.  | 
| 
 Vai mūsu taisnība ir labāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību? Vakara sprediķis 1859. gadā.  | 
| 
 Svētais Gars kristīgajā kalpošanā darbojas saskaņā ar katra cilvēka raksturu. Vakara sprediķis 1856. gadā.  | 
| 
 Piedodiet un jums tiks piedots. Vakara sprediķis 1859. gadā.  | 
| 
 Sadzirdiet Gana balsi, ak, jūs, pazudušās avis! Dienas sprediķis 1856. gada  | 
| 
 Lielais Israēla Gans meklē Savas pazudušās un aizdzītās avis 1853. gads  | 
| 
 Kāpēc eņģeļi aiznesa Lācaru Ābrahāma klēpī? Vakara sprediķis 1859. gadā.  | 
| 
 Patiesa atdzimšana Dienas sprediķis 1855. gadā  | 
| 
 Tagad būtu vajadzīgi jauni Vasarsvētki Rīta sprediķis 1859. gadā. Sākotnēji zviedru valodā.  | 
| 
 Tas Kungs dod jaunu sirdi. Svētais Gars atmasko un mierina Vakara sprediķis 1854. gadā  | 
| 
 Apžēlotā Marija tic eņģeļa apsolījumam Vakara sprediķis 1859. gadā  | 
| 
 Pārbaudījumos kristieši neatsakās no savas ticības. „Jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu.” 1855. gadā.  | 
| 
 Kristiešu vajāšanu vēsture. 1851. gadā.  | 
| 
 Vārds par krustu nepatīk ne jūdiem, nedz grieķiem. 1847. gadā, un pēc tam 1854. gadā.  | 
| 
 Mācekļu bēdas un prieks. 1859. gadā.  | 
| 
 Nav iespējams piedzimt no augšienes bez sāpēm. 1853. gadā  | 
| 
 Treknās aitas izmīda ganības un bada vājās. Kazu gani neieredz avis un vāļājas ar āžiem. 1849. gadā.  | 
| 
 Bauslība attiecas nevis uz taisnajiem, bet gan uz grēkus nenožēlojušiem grēciniekiem. Mācekļiem ir vara grēkus piedot vai tos paturēt. 1851. gadā.  | 
| 
 Mācekļu ticības pieaugšanas dažādi posmi. 1850. gadā, un arī 1854. gadā.  | 
| 
 Dzīva ticība nevar būt bez patiesām bēdām. 
  | 
| 
 Marija un mācekļi redz augšāmcēlušos Jēzu. 1851. gadā, turpmāk arī 1853. gadā.  | 
| 
 Ļaudis neglābj Jēzus kapā guldīšana.   | 
| 
 Par Jēzus miesas un asiņu spēku.  |