












                                        LARSS  LEVI  LESTADIUSS
                                                        (1800.–1861.) 
                                                   Sprediķi
|  | 
| Bezbēdīgi draugi noved pie garīgas nāves Dienas sprediķis 1853. gadā | 
| Samarietis parāda mīlestību ievainotam tuvākajam. 1850. gadā. | 
| Esiet modrībā, Jēzus mācekļi! Vakara sprediķis 1858. gadā. | 
| Dievs dzird grēkus nožēlojoša grēcinieka lūgšanas. Vakara sprediķis 1858. gadā. | 
| Viltus mācītājs grib saņemt no draudzes pateicību un cieņu. 1848. un 1850. gadā. | 
| Dzīvas ticības auglis – tie nav tikai garīguma uzplūdi un žēlastības iepazīšana. 1852. gadā. | 
| Vai mūsu taisnība ir labāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību? Vakara sprediķis 1859. gadā. | 
| Svētais Gars kristīgajā kalpošanā darbojas saskaņā ar katra cilvēka raksturu. Vakara sprediķis 1856. gadā. | 
| Piedodiet un jums tiks piedots. Vakara sprediķis 1859. gadā. | 
| Sadzirdiet Gana balsi, ak, jūs, pazudušās avis! Dienas sprediķis 1856. gada | 
| Lielais Israēla Gans meklē Savas pazudušās un aizdzītās avis 1853. gads | 
| Kāpēc eņģeļi aiznesa Lācaru Ābrahāma klēpī? Vakara sprediķis 1859. gadā. | 
| Patiesa atdzimšana Dienas sprediķis 1855. gadā | 
| Tagad būtu vajadzīgi jauni Vasarsvētki Rīta sprediķis 1859. gadā. Sākotnēji zviedru valodā. | 
| Tas Kungs dod jaunu sirdi. Svētais Gars atmasko un mierina Vakara sprediķis 1854. gadā | 
| Apžēlotā Marija tic eņģeļa apsolījumam Vakara sprediķis 1859. gadā | 
| Pārbaudījumos kristieši neatsakās no savas ticības. „Jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu.” 1855. gadā. | 
| Kristiešu vajāšanu vēsture. 1851. gadā. | 
| Vārds par krustu nepatīk ne jūdiem, nedz grieķiem. 1847. gadā, un pēc tam 1854. gadā. | 
| Mācekļu bēdas un prieks. 1859. gadā. | 
| Nav iespējams piedzimt no augšienes bez sāpēm. 1853. gadā | 
| Treknās aitas izmīda ganības un bada vājās. Kazu gani neieredz avis un vāļājas ar āžiem. 1849. gadā. | 
| Bauslība attiecas nevis uz taisnajiem, bet gan uz grēkus nenožēlojušiem grēciniekiem. Mācekļiem ir vara grēkus piedot vai tos paturēt. 1851. gadā. | 
| Mācekļu ticības pieaugšanas dažādi posmi. 1850. gadā, un arī 1854. gadā. | 
| Dzīva ticība nevar būt bez patiesām bēdām. 
 | 
| Marija un mācekļi redz augšāmcēlušos Jēzu. 1851. gadā, turpmāk arī 1853. gadā. | 
| Ļaudis neglābj Jēzus kapā guldīšana.  | 
| Par Jēzus miesas un asiņu spēku. |