SĀKUMS | KONTAKTI | LAPAS KARTE
AVE MARIS STELLA
š.g. 16. februārī Piltenes ev.lut. draudzes padomes vēlēšanas!
12. oktobrī Jauniešu koris "Balsis" Piltenes ev. lut. baznīcā
Mūžības svētdienas dievkalpojums Spāres baznīcā
Latvijas simtgadei veltīts dievkalpojums Spāres baznīcā
Spāres evaņģēliski luteriskajai baznīcai 360
Jaunumi
Aicinām pieteikties: JAUNUMIEM, informācijas saņemšanai Jūsu e-pastā, par notikumiem draudzēs...!
Par mumsJAUNUMIDraudzesSvētdarbībasBibliotēkaSvētrunasMediji 
LARSS LEVI LESTADIUSS
|
Piltenes iecirkņa mācītāji

Sveču dienā.

   „Un, kad viņas šķīstīšanas dienas bija beigušās pēc Mozus bauslības, tad tie Viņu nesa uz Jeruzālemi, lai to stādītu Tam Kungam priekšā pēc Tā Kunga bauslības priekšraksta: katrs vīriešu kārtas pirmdzimtais lai ir Dievam svētīts, - un lai nestu upuri pēc Dieva bauslības priekšraksta: vienu pāri ūbeļu vai divus jaunus baložus. Un redzi, kāds cilvēks bija Jeruzālemē, vārdā Sīmeans; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Svētais Gars bija viņā. Viņam Svētais Gars bija pasludinājis, ka tas nāvi neredzēšot, iekams nebūšot redzējis Tā Kunga Svaidīto. Tas, Svētā Gara skubināts, nāca Templī, kad vecāki Jēzus bērnu ienesa, lai izpildītu pie Viņa bauslības paražu, tad, To uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja: "Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis; jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu, ko Tu esi sataisījis visiem ļaudīm, gaismu apgaismot pagānus un par slavu Saviem Israēla ļaudīm." (Lk 2:22-32). 

   Evaņģēlists Lūka šodienas evaņģēlija tekstā raksta, ka vecais vīrs Sīmeans bija gatavs mirt pēc tam, kad redzēja To Kungu Kristu. Tagad, uz to balstoties, aplūkosim, kā kristietis ar prieku dodas prom no šīs pasaules, kad ir varējis skatīt pasaules Pestītāju.
   Mēs dzirdam, ka vecais Sīmeans bija gatavs mirt, kad redzēja pasaules Pestītāju. Viņš bija viens no tiem nedaudzajiem, kuri gaidīja iepriecinājumu Israēlam. Daudzi tolaik gaidīja iepriecinājumu Israēlam, taču viņi gaidīja laicīgu glābēju, kas atbrīvotu tos no visām pasaulīgajām nelaimēm. Šīs pasaules kungi, farizeji, rakstu mācītāji un tautas vecaji gaidīja valdīšanas maiņu, jo bija zem pagānu varas. Pēc viņu domām, liels kauns bija tas, ka virs Dieva tautas atradās pagāniska vara. Viņu pašu vara un gods mazinājās, tāpēc ka tiem nācās pakļauties pagānu varai.
   Šīs pasaules bagātie gaidīja laicīgu pestītāju, kurš kļūtu viņiem par ķēniņu, tā lai viņi atrastos pie ķēniņa galda, lai ēstu un dzīvotu kungu dzīvi. Bet pavisam nabagie pasaules ļaudis gaidīja, lai drīzāk nāktu laicīgs glābējs, kas par brīvu viņus pabarotu. Un tā tie visi gaidīja apsolīto pestītāju, bet ne jau tāpēc, ka baidītos no elles. Viņi neapzinājās, ka bez Pestītāja aizies bojā uz mūžīgiem laikiem, bet viņu mērķis bija kļūt par kungiem un bagātniekiem Mesijas valstībā. Viņi cerēja, ka Mesijas valstībā atbrīvosies no visiem nodokļiem un spaidiem. Viņi ticēja, ka tad, kad atnāks Mesija, viņi visi kļūs bagāti un iegūs pasaules godu.
   Jūdi neuzskatīja, ka garīgais Pestītājs būtu vajadzīgāks par laicīgo. Kā gan lai viņi spētu gaidīt garīgo Pestītāju, ja jau tie tāpat bija svēti un taisni? Viņi par savu pestīšanu nešaubījās, kā šaubās grēkus nožēlojošas dvēseles. Viņiem nebija baiļu no nāves, tiesas un mūžīgas bojāejas, kādas parasti piemīt šaubīgajiem. Viņiem bija tāda izpratne, ka visa tauta ir svēta un ka visi nokļūs Ābrahāma klēpī.
   Sīmeans piederēja pie tiem, kuri gaidīja iepriecinājumu garīgā nozīmē. Viņš gaidīja garīgu Pestītāju, kurš izglābtu Savu tautu no grēka, nāves un velna varas. Pats viņš sajuta vajadzību pēc garīga Pestītāja un redzēja arī, ka visa valsts ir iegrimusi grēcīgā netiklībā. Viņš gaidīja tādu Pestītāju, kas varētu izglābt cilvēku dvēseles. Viņš redzēja, ka tautas dzīve bija pretīga un bezdievīga, un, ja drīzā laikā tautas dzīvē un ticībā nenotikts pārmaiņas, tad burtiski ikviens ies bojā mūžam. Tāpēc viņš gaidīja garīgu Pestītāju, kuram būtu garīgs spēks pamodināt bezdievīgo tautu no bezrūpības un kurš izraisītu izmaiņas tautas ticībā un dzīvē.
   Bet no kurienes vecais Sīmeans saņēma izpratni par to, ka garīgais Pestītājs ir vajadzīgāks par pasaulīgo? Kāpēc viņš nolēma, ka Mesija ir garīgais Pestītājs, kad visi pārējie gaidīja pasaulīgo? Šo izpratni viņš saņēma no Svētā Gara.
   Tāpat kā toreiz jūdi gaidīja laicīgu glābēju, kas padarītu viņus varenus un bagātus, tāpat arī mūsdienās bezrūpīgi cilvēki gaida laicīgu glābēju to pašu mērķu dēļ. Bezrūpīgi ļaudis nejūt, ka viņiem vajadzīgs garīgs Pestītājs. Bezrūpīgam cilvēkam pestītājs atrodas šajā pasaulē. Te mājo viņa dieviņš.
   Grēkus nožēlojoša cilvēka stāvoklis ir citāds. Viņš nonāktu pilnīgā izmisumā, ja tam nepateiktu, ka ir Pestītājs. Un, kaut arī viņš pastāvīgi gaida Pestītāja atnākšanu, tad tomēr tam ir vajadzīgs Svētā Gara apstiprinājums, ka viņš nenomirs, pirms nebūs redzējis Kungu Jēzu Kristu. Cilvēks, kas no Svētā Gara nav saņēmis tādu pārliecību, nevar atnākt pēc Svētā Gara iedvesmas uz Tā Kunga templi tad, kad tur tiek ienests Kristus.
   Kaut arī visi bezrūpīgie cilvēki saka, ka arī viņi it kā saņēmuši pārliecību par to, ka skatīs Kristu pirms savas nāves, tomēr nāves stundā tiem nākas atzīt, ka viņi dodas uz elli. Uz nāves cisām visi bezrūpīgie cilvēki atzīst, ka Kristus ir tālu no viņiem un ka tiem nākas aiziet mūžībā, neredzot Kristu. Tad no kurienes viņiem tāda pārliecība, ja jau uz nāves cisām tie tomēr spiesti atzīt, ka nav redzējuši Kristu? Iespējams, ka šādu pārliecību viņiem ir devis viltus gars. Tas viņiem ir paziņojis, ka tie nenomirtu, ja vispirms nebūtu ieraudzījuši Kungu Kristu.
   Viltus gars bezbēdīgajiem sludina tā: „Dievs mūs ir radījis ne jau bojāejai. Un mēs, bez šaubām, tiksim pestīti, ja tāda ir Dieva griba.” Kāds mācītājs ir rakstījis, ka Dievs nebūtu visuvarens, ja Viņš nevarētu izvilkt no elles tos, kas tur nokļūst. Un visi bezrūpīgie ļaudis tic, ka īsteni garīgs mācītājs ir tas, kurš sludina, ka visi ellē iekritušie varēs tikt no tās ārā.
   Būtu vieglāk garīdznieka mācībai noticēt, ja viņš rakstītu, ka Dievs nebūtu visuvarens, ja Viņš nevarētu izvilkt no elles tos, kuri tur nokļūst žēlastības laikā. Bībele patiesībā parāda, ka Dievs nav varējis izvilkt pat visus tos, kuri iekrituši ellē žēlastības laikā. Un tieši Jūda jau iekrita ellē žēlastības laikā, kad viņa sirdsapziņa pamodās, bet viņš bija tik smags, ka Dievs nespēja to izvilkt no turienes. Kaut arī ar prātu nav izprotams, kā Dievs nevarēja pacelt Jūdu no elles, bet tomēr tā notika. Daži bezrūpīgi cilvēki tic, ka Jūda atrodas Debesu valstībā, taču ne visi bezrūpīgie tam tic. Un otrādi, Dievs varēja izvilkt Pēteri no elles.
   Tā kā tagad nu izrādās, ka arī bezrūpīgie uzskata, ka tie saņēmuši no Svētā Gara pārliecību par to, ka nemirs, pirms neredzēs Kungu Kristu, tad nu mums nepieciešams izpētīt garus. Vairums bezrūpīgo savu pestīšanu pamato tieši ar to, ka ir ieguvuši tamlīdzīgu pārliecību. Šo pārliecību tiem ir devis melu gars. Kad uz nāves cisām tiem nāksies atzīt, ka nav redzējuši Kristu un ka tiem nāksies aiziet mūžībā Kristu neredzējušiem, tad ir vērts padomāt, kā vecais vīrs Sīmeans saņēma pārliecību no Svētā Gara, ka skatīs Kristu pirms savas nāves.
   Vispirms evaņģēlists saka, ka Sīmeans gaidīja Israēla iepriecināšanu. Viņš droši vien bija apbēdināts, ja jau gaidīja iepriecināšanu. Viņš bija tik bēdīgs, ka nerada vairs iepriecinājumu šajā pasaulē. Bezrūpīgi cilvēki nekad nav bijuši noskumuši līdz tādai pakāpei, lai sāktu šaubīties par savu pestīšanu, tāpēc ka tie vienmēr atrod kādu iepriecinājumu šajā pasaulē. Kāds ir radis iepriecinājumu degvīna pudelē, kāds – laulības pārkāpšanā, kāds – mantas krāšanā, tas ir naudā, kāds – greznībā, kāds – pasaules godībā. Tomēr bezbēdīgiem cilvēkiem nekad nav bijuši tādi sirdēsti, lai beigtos visi pasaulīgie iepriecinājumi.
   Vecais Sīmeans neatrada iepriecinājumu šajā pasaulē, tāpēc ka sāka gaidīt iepriecināšanu no augšienes. Te slēpjas iemesls tam, kāpēc bezbēdīgie nevar ieraudzīt Kristu. Viņiem nekad nav bijušas tādas bēdas, ka beigtos visi iepriecinājumi pasaulē. Viņi vienmēr, līdzīgi jūdiem, gaida laicīgu pestītāju, bet to viņi var atrast šajā pasaulē.
   Grēku nožēlotāji atrodas tik dziļos sirdēstos, ka nespēj gūt nekādu iepriecinājumu uz zemes. Tāpēc viņi sāk gaidīt Israēla iepriecināšanu no debesīm. Šajās gaidās starp viņu dziļajām nopūtām tie reiz saņem no Svētā Gara apstiprinājumu tam, ka nemirs, pirms nebūs skatījuši Kungu Jēzu Kristu. Un es ticu, ka ikviens, kas no Svētā Gara saņēmis šādu pārliecību, ienāks Dieva templī Viņa Gara vadīts tieši tad, kad tur ienesīs Kristu. Tur viņš varēs paņemt Dieva Dēlu uz rokām. Un Dieva māte labprāt atļaus, lai garā nabagie un nobēdājušies, kas gaida Israēla iepriecināšanu, paņemtu viņas Dēlu uz rokām, palūkotos Viņa skaidrajās acīs, uz Viņa brīnišķīgajām lūpām un uz Viņa nevainīgajām sniegbaltajām rokām. Taču bezbēdīgie cilvēki neuzdrošinās paņemt Dieva Dēlu savās rokās, jo uzskata Viņu par netikles dēlu.
   Vai te ir kāds vecs vīrs Sīmeans vai pravietotāja Anna, kas paņemtu Dieva Dēlu sev uz rokām? Vai te ir kāda Jaunava Marija, kas varētu mīlestībā un ar mātes sirdi rūpēties par brīnišķīgo Dieva Dēlu, kas smejas mātes rokās, kad tā ar Viņu runā?
   Iespējams, ka Dieva māte neiedrošinātos atdot savu Dēlu tiem, kas vēlas Viņu nogalināt, vai arī tiem, kam no neticības trīc rokas tik stipri, ka nometīs viņas Dēlu zemē. Iespējams, ka Dieva māte neiedrošinātos atdot savu Dēlu arī tiem, kam rokas tik aukstas kā ledus. Dieva Dēls izbītos, ja nokļūtu pie tāda cilvēka, kura rokas aukstas kā ledus. Iespējams, ka Dieva māte neiedrošinātos atdot savu Dēlu arī tiem, kam cietas rokas un kuri neprot uzturēt savus paša bērnus. Dieva māte labprāt atdotu savu Dēlu tiem, kas ar bēdu un grēku nožēlas pilnām sirdīm gaida Israēla iepriecināšanu, kam Svētais Gars jau iepriekš dāvājis pārliecību, ka viņi nemirs, pirms nebūs redzējuši Kungu Kristu.
   Nāc tagad, sirmgalvi Sīmean, ja vēlies redzēt Kristu pirms savas nāves atnākšanas. Nāc tagad, praviete Anna, lai pastāstītu par Viņu visiem, kas gaida Israēla iepriecināšanu. Nāc, Jaunava Marija, tagad Dieva templī, jo beigušās tavas šķīstīšanas dienas. Nāciet tagad visi Bētlemes bērni, pirms jūs nogalina. Atlidojiet tagad, visas zīlītes, visas bezdelīgas un visi baložu putnēni, lai paskatītos uz mazo Dieva Dēlu un teiktu: „Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis; jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu.” Āmen.


« atgriezties

Dienišķā maize

Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva Savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens,
kas Viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība.
Jņ 3:16

Pasha – Lielā piektdiena

Hoz 6:1–6; 2Moz 12:1–13; Jņ 18:1–19:42
Ps 22; Jes 52:13–53:12; Ebr 10:16–25 vai Ebr 4:14–16, 5:7–9; Jņ 18:1–19:42

Krāsa: melna vai purpursarkana

Un to vietu, kur Dievs ar viņu bija runājis, Jēkabs nosauca vārdā Bētele – Dieva nams.
1Moz 35:15

Bet centurions un tie, kas kopā ar viņu sargāja Jēzu, redzēdami zemestrīci un visu, kas notiek, ļoti sabijās
un teica: "Patiesi šis bija Dieva Dēls!"
Mt 27:54

Rdz 3:1–9, 19–33
1Pēt 1:10–20
Jn 13:36–38

Kalendārs

Pieteikties jaunumiem

Vārds:
E-pasts:
  Pieteikties
© 2014»