Ventspils evaņģēliski luteriskā draudze
|
Dievkalpojumi |
| ||||
Kanceleja |
| ||||
Grāmatu galds |
|
1698.gads | Vecā baznīcas ēka laukumā starp Tirgus, Skolas un Zvanu ielām ir ļoti sliktā stāvoklī. Hercogs Ferdinands uzdod baznīcas priekšniekam Kristofam Zakenam pasūtīt jaunas baznīcas celšanas plānu, bet celtniecība netiek uzsākta naudas trūkuma dēļ. |
1700. - 1706.gadam | Ventspils pilī, pārbūvējot konventa zāli tiek izveidota telpa baznīcai. |
1715.gads | Tiek apstiprinātas jaunceļamās baznīcas izmaksas. Par celšanas vietu izraudzīts Štrauha laukums. |
1718.gada 21.jūlijā | Tiek likts pamatakmens jaunceļamajai baznīcai.. Sākas būvdarbi; tiek uzceltas mūra sienas, darbi naudas trūkuma dēļ apstājas. |
1771. gads | Sakarā ar Rundāles un Jelgavas pils celtniecību, barons Johans Ernests Bīrons pavēlēja, lai visus līdzekļus piešķir šo piļu celtniecībai. Līdz ar to Kurzemē citu būvju celtniecība tika pārtraukta. Hercogs sasauca pilsētas pārstāvju apspriedi, lai lemtu par baznīcas būves pabeigšanu, bet šī sanāksme nedeva rezultātus. |
1833.gada 10.aprīlī | Mācītājam Fridriham Nikolajam Paufleram izdodas pārliecināt Krievijas caru Nikolaju I no valsts kases atvēlēt Ventspils evaņģēliski luteriskās baznīcas būvei 77’561 rubli un 85 kapeikas. Šī baznīca bija projektēta tā, lai tā spētu uzņemt 2000 personas. |
1833.gada 1.decembrī | Tiek sastādīta Ventspils baznīcas būvkomisija: barons fon Renne, prāvests F.Pauflers, birģermeistars Vesels. Vēlāk komisijā uzaicināts arī inženierleitnants Radens. Būves vadību uzņēmies inženierpulkvedis Johans Eduards de Vite, mūrniekdarbus – meistars Hulla. |
1834.gada 30.janvārī | Sāk noārdīt neuzceltās baznīcas mūrus un izņem 1718.gadā ielikto pamatakmeni. |
1834.gada 20.maijs | Svinīgi tiek ielikts jaunās baznīcas pamatakmens. |
1834.gada 2. jūnijs | Virs baznīcas torņa tiek uzlikts Pēterburgā darināts krusts un bumba, kurā ievietoti tādi pamatdokumenti, kā pie pamatakmens likšanas. |
1835.gada 15.septembris | Tiek iesvētīta jaunuzceltā baznīca. |