Bērniņi, nemīlēsim vārdiem, nedz ar meli, bet ar darbiem un ar patiesību. (1. Jņ. 3:18)
Šos vārdus apustulis saka pret viltus brāļiem un liekuļiem, kuri izliekas esam kristieši - pret tiem, kuriem Evaņģēlijs ir tikai mēles galā. Tie iedomājas, ka Evaņģēlijs un ticība arī nav nekas vairāk kā tikai vārdi, ar kuriem var nomazgāt daudz netīrumu; reiz dzirdējuši Evaņģēlija vārdu, tie iedomājas, ka viņi vien ir īsti meistari un labāk par visiem citiem prot nopelt un nosodīt visu pasauli, ka neviens nav tik evaņģēlisks kā viņi. Taču visas viņu runas ir viena vienīga tukšu salmu kulšana - tas ir skaidri redzams, jo viņi pat nedomā dzīvot saskaņā ar saviem vārdiem un darbos pierādīt šo mīlestību, apliecināt, ka ir runājuši nopietni. Neko vairāk viņi nav iemācījušies, kā vien - dzirdējuši, ka tikai caur ticību iegūstama grēku piedošana un mūžīgā dzīvošana un ka ar darbiem to nevaram sasniegt. Tādēļ viņi kļūst slinki, negrib vairs darīt nevienu darbu, bet tikai greznojas ar ticības vārdu un kļūst arvien ļaunāki, dzīvodami tā, ka arī pasaulei nākas tos nosodīt, nemaz nerunājot par to, kā viņi varētu pastāvēt Dieva priekšā.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
