26. maijs

Godini savu tēvu un savu mati. (2. Moz. 20:12)

Ir jāmāca jauniem ļaudīm, lai tie uzlūko savus vecākus kā Dieva vietniekus un domā par to, ka pat tad, ja viņu vecāki ir neievērojami, nabadzīgi un vāji, tie tomēr ir Dieva dotie vecāki - tēvs un māte. Sis gods vecākiem nevar tikt atņemts dzīves veida vai trūkumu dēļ. Tā nu vispirms ir jāmācās, ko īsti no­zīmē - godāt vecākus, proti - vērtēt viņus augstāk par visām lietām, kā lielāko dārgumu uz šīs zemes. Un tālāk - pret vecākiem jāizturas krietni un godde­vīgi, arī ar vārdiem: viņus nedrīkst aizskart un zākāt, nedz spītēt viņiem, bet jāklusē un jāatzīst viņu tais­nība, pat tad, ja tie atļaujas pārāk daudz. Treškārt, vecāki ir jāgodā, gādīgi izturoties pret viņiem, rūpē­joties par viņiem, tas ir -jākalpo un jāpalīdz viņiem, ja viņi ir veci, slimi, vāji vai nabadzīgi. Turklāt tas ir jādara ne vien labprāt, bet ar vislielāko pazemību un goddevību - kā darbs, kas veltīts pašam Dievam. Jo tas, kurš zina, kā viņam savā sirdī ir jāizturas pret saviem vecākiem, nekad neļaus tiem ciest trūkumu un badu, bet vienmēr rūpēsies par viņiem pat vairāk nekā par sevi pašu, darīdams viņu labā visu, ko vien spēj.