14. februāris

Ta pēdējie būs pirmie un pirmie pēdējie. (Mt. 20:16)

Šā Evaņģēlija kopsavilkums ir tāds: neviens cil­vēks nav nonācis un nevar nonākt tik augstu, ka viņam vairs nebūtu jābīstas kļūt par viszemāko. Un atkal: neviens nav tik zemu kritis un nevar nogrimt tik dziļi, ka tam vairs nebūtu cerību kļūt augstāka­jam. Tas tādēļ, ka visi cilvēku nopelni tiek atcelti un atmesti, slavējot vienīgi Dieva žēlastību. Sacīdams: "Pirmie būs pēdējie," Kristus atņem tev visu iedo­mību un aizliedz paaugstināties pat pār visnicinātāko netikli, kaut arī tu būtu Ābrahāms, Dāvids, Pēteris vai Pāvils. Savukārt sacīdams: "Pēdējie būs pirmie," Viņš atvaira no tevis visas šaubas un izmisumu un aizliedz tev justies zemākam par ikvienu svēto pat tad, ja tu būtu Pilāts, Hērods vai kāds Sodomas un Gomoras grēcinieks.