Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.
(Fil. 4:13)
Ticība ir visspēcīga lieta; tās spēks ir neizmērojams. Tas nozīmē, ka cilvēkam, kas nevar ar šo visspēcīgo lietu - ticību - uzveikt pašu nespēcīgāko lietu - pasauli -, īstas ticības nemaz nav. Jo šī ticība nav kāda nederīga, slinka, nedzīva lieta, kas arī grēkos miruša cilvēka sirdī guļ un ir apslēpta kā viegla, nekam nederīga, tukša čaumala vai pamirusi muša, kas ziemas laikā paslēpusies kādā spraugā, līdz nāk mīlestība un atmodina iemigušo ticību, darīdama to dzīvu. Nē, īsta un patiesa ticība ir droša, stipra un nešaubīga sirds paļāvība, ar kuru cilvēks satver Kristu. Tā ir prasme, kas pārspēj visas pārējās prasmes; un šāda ticība ir tikai Svētā Gara darbs, kas pazīstams dievbijīgiem cilvēkiem, īstiem kristiešiem.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
