5. janvāris

Elija bija cilvēks, līdzīgs mums, bet lūgdams lūdza, lai lietus nelītu, un nelija virs zemes trīs gadus un sešus mēnešus. (Jēk. 5:17)

Patiesi, ir tā, ka mēs neesam ne Jozua, kas ar savu lūgšanu lika saulei debesīs apstāties, nedz Mozus, kas ar savu lūgšanu pāršķīra Sarkano jēru, nedz arī Elija, kas ar lūgšanu izsauca uguni no debesīm. Tomēr arī mēs esam tieši tie paši cilvēki, kam Dievs ir uzticējis Savu vārdu un caur Savu Garu ļāvis sludināt, tā ka esam tādi paši cilvēki, kādi bija Mozus, Jozua, Elija un visi pārējie svētie. Jo mums ir tas pats Dieva vārds un Gars, un mēs esam tā paša Dieva sludinātāji un kalpi, kam kalpojuši šie svētie; lai gan viņi ir bijuši izcilāki ļaudis nekā mēs, tomēr tiem nav bijis augstāka, labāka Dieva, nedz arī labā­kas miesas un asiņu kā mums. Jo viņi ir bijuši cilvēki - tāpat kā mēs, tā paša Dieva, mūsu Radītāja radītas būtnes. Tādēļ Dievam ir jāuzklausa kā viņu, tā arī mūsu lūgšanas, jo mēs esam Viņa mīļā Dēla līgavas, tas ir, Viņa baznīcas locekļi, kuras sirsnīgā lūgšana nevar palikt neuzklausīta.