Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nak Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.
(Mt. 6:9-10)
Kad Dievs uzklausa pirmos trīs lūgumus un svētī mūsos Savu vārdu, Viņš ieceļ mūs Savā valstībā un izlej mūsos Savu žēlastību, kas sāk mūs darīt dievbijīgus. Šī žēlastība sāk darīt Dieva prātu. Un tad tā sastopas ar pretestības pilno Ādamu. Bet Dieva žēlastība sirdī vēršas pret šo Ādamu un saka: Tavs prāts lai notiek - jo cilvēks jūt, ka pats sev ir uzkrāvis smagu nastu. Kad Dievs dzird šo saucienu, Viņš grib nākt palīgā Savai mīļajai žēlastībai un vairot Savu Valstību. Viņš ar lielu spēku sāk cīņu pret šo neganto blēdi - veco Ādamu, rada tam dažādas nelaimes, sagrauj visus tā nodomus, apkauno un liek negodā viņu pašu un visu, ko viņš dara. Tas notiek, kad Dievs mums sūta dažādas ciešanas un pretinieku uzbrukumus. Tieši tam kalpo ļaunas ļaužu valodas, ļauni, neuzticīgi cilvēki un, ja ar cilvēkiem vien vēl nepietiek, nāk talkā arī pats velns - lai mūsu griba tiktu nonāvēta līdz ar visām ļaunajām tieksmēm un notiktu Dieva prāts, tā, ka Dieva žēlastība iemantotu Valstību un tajā paliktu tikai Dieva slava un gods.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
