Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labo roku: nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma. Jo Es biju izsalcis un jūs esat Mani paēdinājuši; Es biju izslāpis un jūs esat Mani dzirdinājuši; Es biju svešinieks un jūs esat Mani uzņēmuši.
(Mt. 25:34-35)
Raugies, lai arī tu būtu to vidū, kuri Kristus dēļ izturas pret citiem laipni un žēlsirdīgi vai panes ciešanas, tad varēsi ar prieku sagaidīt Pastaro dienu, un tev nebūs jābīstas no Dieva tiesas. Jo Viņš tevi jau ir no tās atbrīvojis un piepulcinājis tiem, kuriem jāstāv pie Viņa labās rokas. Jo mēs, kas esam kristieši, ceram un no sirds ilgojamies, kaut drīzāk nāktu tiesas diena - kā mēs arī lūdzam: lai nāk Tava Valstība, Tavs prāts lai notiek.. atpestī mūs no ļauna! Mēs ilgojamies dzirdēt šos jaukos vārdus: nāciet, jūs, svētītie, Mana Tēva valstībā! Mēs gaidām šo spriedumu; jo esam kristieši un tieši šīs cerības dēļ tiekam tik ļoti apspiesti un vajāti, ciezdami gan no velna, gan arī no mūsu pašu miesas, kas negrib mums ļaut ticēt un priecāties; tāpat mums uzbrūk arī pasaules tirānija un naids - mums it visur jādzird par varmācību, ar kādu velns un pasaule pretojas Evaņģēlijam, radīdami uz zemes tik daudz posta, ka mums jāpagurst no šīs dzīves un jāsauc: nāc, mīļais Kungs, nāc un atpestī mūs! 352
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
