Šī parādība īstenosies noteikta laika, un tas īstenošanās steidzīgi tuvojas, un, pat ja tās piepildīšanās vilcinātos, tad tomēr stipri būs cerēt uz to, jo tas viss nāktin nāks un nekur nepaliks.
(Hab. 2:3)
Tādēļ mums jāmācās cieši un pacietīgi turēties pie Dieva vārda - nepagurt un neatlaisties, kaut arī gaidīšana turpinātos simt gadu. Jo, ja Dievs vilcinās, Viņš to dara savas žēlastības dēļ un mūsu labā - lai mūsu ticība pieaugtu un kļūtu stipra un Dievs varētu vēl bagātīgāk dāvāt mums to, ko ir apsolījis. Kas lēni nāk, tas labi nāk; arī Dieva sods nāk lēni, taču Viņš soda bargi, tādēļ vēl dod cilvēkiem laiku un vietu, lai tie varētu apdomāties un laboties. Tā nu izredzētajiem ir jāgaida un jābūt pacietīgiem ļaunu cilvēku dēļ un tādēļ, lai Dievs tiktu godāts kā lēnprātīgs Dievs, kas nevienu nesoda ātrās dusmās. Tā dievbijīgo pacietība un ļauno viltība turpina pastāvēt ilgi; taču Dievs nāks īstā laikā un bagātīgi atalgos abas puses.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
