19. augusts

Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā. (Mt. 5:44)

Šai ziņā vienkāršiem kristiešiem un tiem, kuri pil­da amatu, ir jārīkojas atšķirīgi. Jo, lai gan kristieši pret saviem apspiedējiem un vajātājiem izturas lab­vēlīgi un lūdz par viņiem, tomēr amatam ir jārūpējas par taisnību un sodu. Un nebūtu pareizi, ja tie, kuriem uzticēts amats, savas žēlsirdības dēļ kavētos to pildīt. Tā būtu palīdzība ļaunumam, ļaundaru stiprināšana un iedrošināšana. Itin kā es mūsu ienaidniekiem, kuri vajā un mīda kājām gan pašu Evaņģēliju, gan nabaga ļaudis, kuri pie tā turas, gribētu sacīt: mīļie kungi! Lai mīļais Dievs jūs atalgo -jūs esat dievbijīgi ļaudis un svēti tēvi! - vai arī, ja es klusētu un pielūgtu viņus vai skūpstītu viņu kājas. Nē, mīļais brāli, tev jāsaka tā: es esmu sludinātājs, kura mutē ir jābūt asiem zobiem, kas var kost un sālīt, teikt patiesību ļaundariem, un, ja tie negrib klausīties, izslēgt viņus no draudzes, aizslēgt tiem Debesis, pavēlēt tos elles liesmām un velnam; tas man ir jādara Dieva dēļ.