No žēlastības jūs esat pestīti ticība, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. (Ef. 2:8-9)
Mūsu sirdis nekad negrib piekrist tam, ka mēs paši neesam gluži nekas un ka Kristus viens ir visu paveicis. Mēs arvien mēģinām kaut ko paveikt paši savām rokām - strādāt un kalpot Dievam tik daudz, ka Viņam vajadzētu mūs uzlūkot, šo darbu dēļ parādīt mums žēlastību un piedot grēkus - bet tā taču tam nav jābūt un tā nevar notikt. Šādi centieni iznīcina ticību un pašu Kristu. Ja atzīšu, ka Kristus viens visu paveicis un gribu to apliecināt, man jāsargā sava mēle no grēcīgiem vārdiem un jāsaka tā: ko Kristus manā labā ir paveicis, tas man pašam nav jādara, jo mana sirds nevar paļauties uz divām dažādām lietām; vienu no tām man vajadzēs atmest - vai nu Kristu, vai manus darbus. Tā viss kļūst skaidrs un labi saprotams.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
