Mes ka līdzstrādnieki jūs pamācam, lai jūs Dieva žēlastību nebūtu velti saņēmuši. (2. Kor. 6:1)
Grēks pret žēlastību tiek darīts divējādi. Pirmkārt, kad esmu grēkojis pret Dieva bausli un pievienoju savam grēkam vēl šādu velnišķīgu papildinājumu -zaudēju cerības vai krītu izmisumā, ticēdams un raizēdamies, ka Dievs negribēs manu grēku piedot un man vairs nav Viņa žēlastības. Te nu arī nav vairs žēlastības, bet Dievs līdz ar visu žēlastību ir noliegts un iznīcināts. Otrkārt, kad daru labus darbus un velnišķīgi papildinu šos darbus ar savu paļāvību uz tiem, domādams, ka ar tiem pastāvēšu Dieva priekšā un man vairs nav grēka; tā iznīcinu man doto žēlastību, itin kā man tās nevajadzētu, ja jau darbi spētu to visu paveikt. Te atkal Dievs ir noliegts līdz ar visu žēlastību.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
