Bet, to redzējuši, tie izpauda to, kas tiem sacīts par šo bērnu. (Lk. 2:17)
Kad kristietis sāk pazīt Kristu kā savu Pestītāju, kas viņu atpestījis no nāves un iecēlis par Savas Valstības mantinieku, viņa sirds tiek pilnīgi dieviš-ķota, tā ka viņš vēlas palīdzēt ikvienam iemantot šos pašus dārgumus. Jo nav lielāka prieka, kā tas prieks, ko dod Kristus atziņa. Tādēļ kristietis māca un mudina citus, slavēdams un apliecinādams Kristu ikviena cilvēka priekšā; viņš sirsnīgi lūdz, lai arī citi varētu nākt šajā žēlastībā. Tas ir nemierīgs gars, kas tomēr bauda visaugstāko mieru, tā ir Dieva žēlsirdība un miers - kristietis nevar klusēt un dzīvot bezdarbībā; viņš arvien cīnās visiem spēkiem, jo visa viņa dzīve ir veltīta tam, lai Dieva gods un slava izplatītos ļaužu vidū.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
