Ja kāds krīt grēka, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā - Jēzus Kristus, kas ir taisns. (1. Jņ. 2:1)
Tāda nu ir velna daba, kas ļauj mums viņu pazīt, - šis ļaundaris vienmēr prot lielu grēku padarīt mazu, gluži nemanāmu, savukārt visus sīkos grēkus iztēlot tik lielus un smagus, lai mēs ar tiem nomocītos, kamēr būsim paši sevi nonāvējuši. Tādēļ kristietim jāmācās neļaut, lai mazu grēku dēļ tiktu apgrūtināta viņa sirdsapziņa. Ja viņš tic Kristum, labprāt gribēdams būt dievbijīgs, cīnās pret grēku, cik vien spēdams, taču laiku pa laikam kļūdās, klūp un krīt, -lai šī klupšana tomēr nenomoka viņa sirdsapziņu. Viņam jāsaka tā: lai šie maldi un klupšana atstājas no manis līdz ar visiem citiem maniem grēkiem un trūkumiem - tos es ietveru Ticības apliecības artikulā un lūgšanas Mūsu Tēvs piektajā lūgumā: Piedod mums mūsu parādus...
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
