












Bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs est.
(1. Moz. 2:17)
Kas bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība. (Jņ. 6:54)
No zaļa koka [laba un ļauna atzīšanas koka] ir nācis grēks un nāve, no sausa koka [krusta koka] -taisnība un dzīvība. Tādēļ ir sacīts: neēd no zaļa koka, citādi tu mirsi; ēd no sausa koka, lai nepaliktu miris. Tu gan gribi baudīt koka augļus; Es došu tev augļu pilnu, ražīgu koku, kura augļi nekad nebeigsies un nebūs apēsti. Taču - cik grūti bija atturēties no zaļā koka augļiem, tikpat grūti ir ēst jeb baudīt sausā koka augļus. Jo toreiz augļi vilināja ar savu izskatu, solīdami dzīvību, prieku un visu labo; turpretī šeit redzama tikai nāve, ciešanas un bēdas; jo pirmais koks zaļoja, turpretī otrais ir sauss. Cilvēka sirdī ir dziļi iesakņojusies šī aplamība: viņš meklē dzīvību tur, kur ir droša nāve, un bēg no nāves tur, kur noteikti iemantotu dzīvību.