Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu. (Gal. 3:13)
Ar pateicību un paļāvīgu ticību mums piederas uzņemt šo brīnišķīgo un mierinājuma pārpilno mācību, kas mums atklāj, ka Kristus, mūsu labā kļūdams par lāstu, tas ir, par Dieva dusmām pakļautu grēcinieku, ietērpjas mūsu miesā un asinīs, ņem mūsu grēku smagumu uz Saviem pleciem un saka: "Es esmu darījis visus šos grēkus, kuros krituši cilvēki." Tā Viņš patiešām kļūst par lāstu, ar kuru draud bauslība, taču nevis Sevis dēļ, bet - kā Pāvils saka -"mūsu labā". Bet, tā kā Kristus brīvprātīgi uzņēmās mūsu grēkus, Viņam bija jāizcieš Dieva dusmas un sods, taču ne Viņa paša personas dēļ - Viņš bija taisns un grēka neuzveikts - bet mūsu visu vietā. Tādējādi notikusi svētīga apmaiņa. Viņš ir pieņēmis grēcīgo būtību un devis mums Savu nevainīgo un reizē uzvarētāja būtību.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
