3. maijs

Jo ticība mes noprotam, ka pasaule ir radīta Dieva vārda spēkā, ka no neredzamā ir cēlies redza­mais. (Ebr. 11:3)

Tas ir Dieva dabā, ka Viņš visu rada no nekā. Tādēļ no tāda, kas vēl nav pārtapis par pilnīgi neko, Dievs arī nevar kaut ko radīt. Turpretī cilvēki izveido kaut ko no kaut kā; bet tas ir gluži nevajadzīgs darbs. Tādēļ Dievs neuzņem nevienu citu, kā vien atstāto, nedziedina nevienu citu, kā vien slimo, nedara redzīgu nevienu citu, kā vien aklo, nevienu dzīvu, kā vien mirušo, nevienu dievbijīgu, kā vien grēcinieku, nevienu nedara gudru, kā vien - negudro. Īsi sakot: Viņš apžēlojas vienīgi par nožēlojamajiem un nedod Savu žēlastību nevienam citam, kā vien tiem, kuri ir nežēlastībā! Tādēļ neviens no augstprātīgajiem, svētajiem, gudrajiem vai taisnajiem nevar kļūt par materiālu, kas būtu derīgs Dievam, un pieredzēt Dieva darbu sevī. Tāds cilvēks arvien paliek savos darbos un izveido pats no sevis neīstu, mākslotu, izdomātu svēto, tas ir - liekuli.