I ARTIKULS PAR DIEVU
1] Baznīcas, kas ir pie mums, lielā vienprātībā māca, ka Nīkajas koncila lēmumi Par dievišķās būtības vienību un trim personām ir patiesi un tiem ir jātic bez kādas šaubīšanās, 2] proti, ka ir viena dievišķa būtība, kas tiek saukta Dievs un ir Dievs. Dievs ir mūžīgs, nemiesisks, nedalāms, ar bezgalīgu varu, gudrību un labestību. Dievs ir visu lietu –gan redzamo, gan neredzamo – Radītājs un Uzturētājs, 3] un tomēr ir trīs Personas, kam ir tā pati būtība un vara un kas ir vienlīdz mūžīgas –Tēvs, Dēls un Svētais Gars. 4] Vārds persona tiek lietots tajā pašā nozīmē, kā šo vārdu šajā sakarā ir lietojuši baznīcas tēvi, tas neapzīmē daļu vai īpašību kādā citā, bet to, kas pastāv pats par sevi. 5] Tiek nosodītas visas maldu mācības, kas ir cēlušās pret šo artikulu, kā maniheji, kas atzīst divus pirmsākumus – labu un ļaunu, tāpat valentīniešus, ariāņus, einomiāņus, muhamedāņus un visus tiem līdzīgos. 6] Tā nosoda arī samosatiešus – vecos un jaunos –kas, aizstāvot tikai vienas Personas esamību, pārgudri un bezdievīgi spriedelē par Vārdu un Svēto Garu, ka tie neesot atsevišķas Personas, bet Vārds nozīmējot – runātu vārdu un Gars – rosību radītās būtnēs.
Dienišķā maize
Augstu Kungs, bet uzlūko zemos, taču augstprātīgo viņš pazīst pa gabalu! Ps 138:6
Bagātnieks sev sacīja: "Tev ir daudz labumu iekrāts uz ilgiem gadiem; atpūties, ēd, dzer un līksmo!" Tad viņam Dievs sacīja: "Neprātīgais! Šajā naktī tev atprasīs dzīvību – kam tad piederēs tas, ko esi sakrājis?" Lk 12:19–20
5Moz 13:1–11
2Kor 7:2–16
Lk 17:20–37
Kalendārs