1] Par atgriešanos tiek mācīts, ka tie, kas  krituši grēkā pēc Kristības, var saņemt grēku piedošanu  jebkurā  laikā,  kad  vien  viņi  tiek  atgriezti,  2]  un  ka  baznīcai  tādiem,  kas atgriežas nožēlodami grēkus, tie ir jāpiedod. 3]  Bet  pie  īstas  atgriešanās  pieder  šīs  divas  lietas:  4]  viena  ir  sirdssatriektība  jeb grēkatziņas radītās sirdsapziņas mokas; 5] otra ir ticība, kas tiek saņemta no Evaņģēlija jeb Absolūcijas un kas tic, ka Kristus dēļ grēki ir piedoti; šī ticība nomierina sirdsapziņu un atsvabina no mokām. 6] Pēc tam ir jāseko labiem darbiem, kas  ir atgriešanās augļi.7] Tiek nosodīti anabaptisti, kas noliedz, ka reiz attaisnotie var pazaudēt Svēto Garu, 8] tāpat  tos,  kas  apgalvo,  ka  daži  jau  šajā  dzīvē  sasniedzot  tādu  pilnību,  ka  nespēj  vairs grēkot. 9] Tiek nosodīti arī novaciāņi, kas neļauj pasludināt piedošanu tiem, kas pēc Kristības ir grēkojuši, kaut arī tie atgriežas nožēlodami grēkus. 10] Tiek noraidīti arī tie, kas nemāca, ka grēku piedošana saņemama ticībā, bet pavēl mums pelnīt žēlastību ar gandarīšanas darbiem.