I ARTIKULS PAR DIEVU
1] Baznīcas, kas ir pie mums, lielā vienprātībā māca, ka Nīkajas koncila lēmumi Par dievišķās būtības vienību un trim personām ir patiesi un tiem ir jātic bez kādas šaubīšanās, 2] proti, ka ir viena dievišķa būtība, kas tiek saukta Dievs un ir Dievs. Dievs ir mūžīgs, nemiesisks, nedalāms, ar bezgalīgu varu, gudrību un labestību. Dievs ir visu lietu –gan redzamo, gan neredzamo – Radītājs un Uzturētājs, 3] un tomēr ir trīs Personas, kam ir tā pati būtība un vara un kas ir vienlīdz mūžīgas –Tēvs, Dēls un Svētais Gars. 4] Vārds persona tiek lietots tajā pašā nozīmē, kā šo vārdu šajā sakarā ir lietojuši baznīcas tēvi, tas neapzīmē daļu vai īpašību kādā citā, bet to, kas pastāv pats par sevi. 5] Tiek nosodītas visas maldu mācības, kas ir cēlušās pret šo artikulu, kā maniheji, kas atzīst divus pirmsākumus – labu un ļaunu, tāpat valentīniešus, ariāņus, einomiāņus, muhamedāņus un visus tiem līdzīgos. 6] Tā nosoda arī samosatiešus – vecos un jaunos –kas, aizstāvot tikai vienas Personas esamību, pārgudri un bezdievīgi spriedelē par Vārdu un Svēto Garu, ka tie neesot atsevišķas Personas, bet Vārds nozīmējot – runātu vārdu un Gars – rosību radītās būtnēs.
Dienišķā maize
Tik pie Dieva es rodu mieru, no viņa mans glābiņš. Ps 62:2
Lai gan pēc Dieva taisnības ir jāatmaksā ar ciešanām tiem, kas liek ciest, bet jums,
cietējiem, – ar atspirgšanu kopā ar mums, kad Kungs Kristus uguns liesmā no debesīm
atklāsies ar saviem varenajiem eņģeļiem. 2Tes 1:6–7
1Sam 4:1b–11
Apd 4:32–5:11
Lk 21:20–28
Kalendārs